Hidromehāniskais pārnesums

Mūsu uzņēmuma specializācija – hidromehānisko pārnesumu remonts, tam nepieciešamo materiālu un detaļu piegāde.

Uzņēmumam “Hidrorema” ir savs tehniskais centrs. Pēdējo 13 gadu laikā uzņēmums aktīvi veic hidromehānisko pārnesumu kapitālremontu. Darbi tiek veikti iespējami īsākajā laikā, un to kvalitāte ir teicama. Unikālais testēšanas stends ar hidromehāniskās pārnesumkārbas ieejas ķēdes hidraulisko piedziņu un izejas ķēdes slogotāju ļauj veikt hidromehānisko pārnesumkārbu pārbaudes dinamiskajā un “stop” režīmā, kad hidromehāniskās pārnesumkārbas izejas ķēde tiek bloķēta.

Oriģinālo rezerves detaļu izmantošana, remontējot hidromehāniskos pārnesumus, ražošanas kultūra montējot un rūpīgi veiktās pieņemšanas un nodošanas pārbaudes ļauj mūsu uzņēmumam nodrošināt saremontētajām hidromehāniskajām pārnesumkārbām sešu mēnešu garantiju.

Mehāniķim, saņemot saremontēto vai jauno hidromehānisko pārnesumu, pirms montāžas ir pienākums pārbaudīt, vai spiediena un temperatūras sensors ir darba kārtībā un ir pievienots, kā arī hidrauliskās eļļas līmeni un kvalitāti, hidrosistēmas hidromehāniskā pārnesuma dzesēšanas radiatora darbspēju un caurplūdes diametru. Tikai galīgi pārbaudot visu ārējo elementu un kardānvārpstas darbību un pievienošanu, drīkst pirmo reizi iedarbināt mašīnu ar uzstādītu hidromehānisko pārnesumu. Hidromehānisko pārnesumu aizliegts ekspluatēt, ja dzirdami neraksturīgi trokšņi, ir pārkarsis hidrauliskais šķidrums, spiediens hidrosistēmā ir pārāk zems vai pārāk augsts, ir pārāk zems hidrauliskās eļļas līmenis vai tās nav vispār, dzesēšanas radiators ir piesārņots, bez filtra vai arī filtrs ir vecs (nav svarīgi, ka izmazgāts), kardānvārpsta ir sadauzīta, ar lielu disbalansu, jaudas izvēles reduktors nav darba kārtībā un ir citi bojājumi.

Izmantojot jaunus hidromehāniskos pārnesumus vai hidromehāniskos pārnesumus pēc kapitālremonta, jāievēro visas prasības, kas norādītas hidromehānisko pārnesumu ekspluatācijas instrukcijā, kas ir mašīnas dokumentācijas komplektā. Pēc hidromehāniskā pārnesuma kapitālremonta tā ekspluatācijas sākumam jābūt tādam pašam kā jauna hidromehāniskā pārnesuma gadījumā. Detalizēti kontrolējamo parametru raksturlielumi ir norādīti piegādātajā ekspluatācijas instrukcijā.

Hidromehāniskais pārnesums

Mūsdienās ir izveidojusies tāda situācija, ka ilgstošā speciālās tehnikas – vai tas būtu autogreideris, frontālais iekrāvējs, dakšu iekrāvējs vai cita pašgājējmašīna – ražošanas laika periodā ražotāju vidū izplatītākais transmisijas modelis ir hidromehāniskā pārnesumkārba.

Hidromehāniskais pārnesums paredzēts speciālās tehnikas piedziņas riteņu vilkmes spēka maiņai, ņemot vērā braukšanas apstākļus, kā arī transporta līdzekļa kontroles atvieglošanai un drošas braukšanas nodrošināšanai, braukšanai atpakaļgaitā, dzinēja atslēgšanai no transmisijas tā iedarbināšanas laikā un apstāšanās laikā dzinējam darbojoties, tāpat arī hidrosistēmas darbības nodrošināšanai.

Hidromehāniskais pārnesums – nedalāms agregāts, kurš sastāv no saskaņošanas pārnesuma, hidrauliskā transformatora, četru vārpstu pārnesumkārbas ar berzes sajūgiem, hidrodinamiskās bremzes (retardera) un hidrauliskās sistēmas mezgliem. Visi tā agregāti samontēti kopējā izjaucamā korpusā, kas sastāv no šo agregātu karteriem (korpusiem). Eļļas dzesēšanai hidromehāniskajā pārnesumā uzstādīta ārējā kontūra, kas sastāv no eļļas radiatora vai siltummaiņa un pieplūdes un izplūdes caurulēm.

Hidromehāniskā pārnesuma hidrauliskā sistēma veic šādas galvenās funkcijas:

• rada un uztur nepieciešamo darba šķidruma spiedienu pārnesumkārbas berzes sajūgos un hidrauliskā transformatora bloķēšanas berzes sajūgā;
• nodrošina darba šķidruma cirkulēšanu caur hidraulisko transformatoru, hidrodinamisko bremzi (retarderu) (to ieslēdzot) un radiatoru noteiktā spiedienā, lai uzturētu normālu termisko hidromehāniskā pārnesuma režīmu;
• nodrošina berzes sajūga disku un zobratu gultņu, saskaņošanas pārnesuma detaļu eļļošanu;
• automātiski bloķē un atbloķē hidraulisko transformatoru.

Hidromehāniskā pārnesuma hidrauliskajā sistēmā ir divas galvenās hidrolīnijas – galvenā hidrolīnija un hidrauliskā transformatora, bremzes (retardera) barošanas un pārnesumu kārbas un saskaņošanas pārnesuma eļļošanas līnija. Hidrauliskā sistēma sastāv no vadības aparātiem un aparātiem regulēšanai un darba šķidruma spiediena uzturēšanai noteiktajās robežās, kā arī eļļas filtrēšanas un dzesēšanas mezgliem. Hidrauliskās sistēmas barošanu nodrošina zobratu tipa eļļas sūknis.

Hidrauliskais transformators

Hidrauliskais transformators – hidrauliskais mehānisms, kas atrodas starp dzinēju un mehānisko pārnesumkārbu. Tas sastāv no trīs rotējošām virsmām ar lāpstiņām – sūkšanas (vadošais), turbīnas (vadāmais) un reaktora. Sūkņa rats 3 uzstādīts uz dzinēja spararata 1 un veido hidrauliskā transformatora korpusu, kurā ir uzstādīts turbīnas rats 2, kas ir savienots ar primāro pārnesumkārbas vārpstu 5, un reaktors 4, kas uzstādīts uz rullīšu brīvgaitas sajūga 6. Trīs ceturtdaļas no iekšējās hidrauliskās transformatora telpas aizpilda speciāla zemas viskozitātes eļļa.

Dzinējam strādājot, sūkņa rats rotē kopā ar dzinēja spararatu. Iedarbojoties centrbēdzes spēkam, eļļa nokļūst sūkņa rata ārējā daļā, iedarbojas uz turbīnas rata lāpstiņām un liek tām rotēt. No turbīnas rata eļļa nokļūst reaktorā, kas nodrošina vienmērīgu, bez-trieciena šķidruma nokļūšanu sūkņa ratā un būtisku griezes momenta pieaugumu. Eļļa cirkulē slēgtā ķēdē, nodrošinot griezes momenta nodošanu hidrauliskajā transformatorā.

Būtiska hidrauliskā transformatora īpašība ir griezes momenta palielināšana, nododot to no dzinēja uz primāro pārnesumkārbas vārpstu. Lielākais hidrauliskā transformatora turbīnas rata griezes momenta pieaugums ir, automobilim izkustoties no vietas. Šajā gadījumā reaktors nekustas, jo to bremzē brīvgaitas sajūgs. Automobilim uzņemot ātrumu, palielinās sūkņa rata un turbīnas rata rotēšanas ātrums. Turklāt brīvgaitas sajūgs izķīlējas un reaktors sāk rotēt ar pieaugošu ātrumu, arvien mazāk ietekmējot nododamo griezes momentu. Kad reaktors sasniedz maksimālo rotēšanas ātrumu, hidrauliskais transformators pārstāj mainīt griezes momentu un pāriet hidrauliskā sajūga darba režīmā. Tādā veidā notiek automobiļa pakāpeniska ieskriešanās un bezpakāpju griezes momenta maiņa.

Hidrauliskais transformators automātiski iestata nepieciešamo pārnesumu starp dzinēja kloķvārpstu un automobiļa dzenošajiem riteņiem. Tas notiek šādā veidā: samazinoties automobiļa piedziņas riteņu rotēšanas ātrumam, pieaugot kustības pretestībai, palielinās no sūkņa uz turbīnu plūstošā šķidruma dinamiskais spēks, tādā veidā palielinās turbīnas un līdz ar to arī automobiļa piedziņas riteņu griezes moments.

Hidromehāniskā pārnesuma APKOPE

Pirms apkopes hidromehāniskais pārnesums rūpīgi jāizmazgā. Tehniskā apkope jāveic apstākļos, kur pilnībā novērsta putekļu un netīrumu iekļūšana uz saskarē esošo hidromehāniskā pārnesuma virsmu mezgliem un mehānismiem. Hidromehāniskā pārnesuma apkope iekļauj:

• eļļas līmeņa pārbaudi;
• smalkās filtrēšanas filtra elementa nomaiņu;
• eļļas filtru filtrēšanas elementa skalošanu;
• eļļas maiņu;
• saskaņošanas pārnesuma konusveida gultņa ass atstarpes pārbaudi un regulēšanu.

Katrā maiņā pirms izbraukšanas jāpārbauda hidromehāniskā pārnesuma eļļas līmenis, jāapskata visi eļļas kanālu savienojumi. Konstatējot eļļas noplūdi no hidromehāniskā pārnesuma un siltummaiņa, kā arī no savienojošiem cauruļvadiem, šie trūkumi jānovērš.

Eļļas līmeņa pārbaude. Pirms pārbaudāt hidromehāniskā pārnesuma eļļas līmeni, spectehnika jānovieto uz līdzena laukuma, jāieslēdz stāvbremžu sistēma. Darbību izpildes secība:

• jāpagriež vāciņš atbilstoši bultiņai un jāatver skatstikliņš;
• jāiedarbina dzinējs un jāuzsilda hidromehāniskā pārnesuma eļļa līdz +40 – +50^°

Kad dzinēja apgriezienu skaits sasniedz 600 apgr./min., eļļas līmenim jābūt līdz skatlodziņa vidum. Ja eļļas līmenis ir augstāks (eļļa pilnībā aizsedz skatlodziņu) vai zemāks (skatlodziņā eļļa nav redzama) par normu, jāapstādina dzinējs un jānolej vai jāpielej nepieciešamais eļļas daudzums. Jāatceras, ka 2 l eļļas maina līmeni karterī par aptuveni 10 mm. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka eļļas līmenis atbilst normai, jāapstādina dzinējs un jāaizver skatlodziņš ar vāciņu.

Eļļas maiņa. Hidromehāniskā pārnesuma kalpošanas ilgums visvairāk atkarīgs no savlaicīgi nomainītas eļļas un tās kvalitātes. Lai nodrošinātu vislabākos hidromehāniskā pārnesuma darba apstākļus, jāizmanto tika tās eļļas, kas norādītas eļļošanas darbu kartē. Mainot eļļas marku, jāizskalo hidromehāniskais pārnesums. Eļļa jāmaina pēc nostrādātām 1500 stundām, veicot kārtējās tehniskās apkopes TA-2 darbības. Eļļa jāmaina šādā secībā:

• pirms eļļas ieliešanas no vāciņa rūpīgi jānotīra dubļi;
• hidromehāniskajā pārnesumā jālej eļļa līdz skatlodziņa viduslīnijai;
• jāpārbauda eļļas līmenis, kā aprakstīts iepriekš, un, ja nepieciešams, jāpielej vēl eļļa.

Hidromehāniskā pārnesuma izjaukšana un salikšana jāveic uz speciāla rotējoša stenda, kas nodrošina karteru uzstādīšanu ērtā izjaukšanas un salikšanas pozīcijā. Uzstādot uz pārnesumkārbas vārpstām berzes sajūgus un eļļas pieplūdes ieliktņus, jāskatās, lai disku un ieliktņu atveres sakristu ar vārpstas atverēm un rievām. Pārbaudot montāžas pareizību, pēc vārpstu uzstādīšanas hidromehāniskā pārnesuma karterī, jāpārbauda, vai vārpstas viegli rotē, kā arī vai darba šķidruma pieplūdes kanāli, pārslēdzot ātrumus, ir savstarpēji savienoti un eļļo diskus un gultņus, pievadot saspiestu gaisu attiecīgajos kanālos.